Sestdiena, 31.Jūlijs Uzgaidiet.. Šodien vārda dienu svin: Angelika, Ruta, Rūta, Sigita

Kā nezaudēt motivāciju sportot?

Dzīvesstils

Veselība Rolands Juhna 25.Mar, 2018
Iesaki draugiem:

Kā nezaudēt motivāciju sportot?

Nevienam no mums tas vairs nav noslēpums, ka laikā, kad mēs nodarbojamies ar sportu, mūsu smadzenēs izdalās laimes hormoni – dopamīns un endorfīni jeb dabīgās mūsu smadzeņu “narkotikas”. Tomēr joprojām paliek atklāts jautājums – vai fizisko aktivitāšu esamība spēj mūsu smadzenēs radīt tādas pašas izmaiņas, kādas tās rada, piemēram, īsto narkotisko vielu lietošana? Un vēl viens svarīgs jautājums, uz kuru daudzi cilvēka vēlas zināt atbildi – vai nodarbošanās ar sportu cilvēkā spēj radīt atkarību, kas būtu arīdzan pielīdzināma narkotiku lietošanas izraisītai atkarībai? Atbildes uz šiem jautājumiem centīsimies rast šajā rakstā.

Atkarīgajiem cilvēkiem no narkotisko vielu lietošanas vienmēr ir motivācija meklēt jaunu narkotiku devu, lai atkal īslaicīgi sajustos labi, tomēr vairumam sporta zāļu apmeklētāju, pat pašiem kaislīgākajiem, pastāv pavisam cita veida problēmas. Bieži vien šie cilvēki burtiski ar varu liek sev nodarboties ar sportu, neraugoties uz to, ka dara to pēc inerces principa. Rodas milzum daudz dažādu attaisnojumu, lai izlaistu gaidāmo treniņu. “Mana gulta ir tik silta un mīksta”, “Es nevaru laicīgi aiziet no darba” vai “Es to vienkārši negribu!”

Jaunākie Britu Kolumbijas Universitātes pētījumi, kuru rezultāti tika publicēti žurnālā Health Psychology, ir snieguši atbildes un atraduši iemeslus tam, kādēļ sportistiem laiku pa laikam zūd motivācija. Tāpat zinātnieki uzreiz piebilda, ka eksistē diezgan vienkārši paņēmieni, lai uzvarētu cīņā ar slinkumu esošajā situācijā. Lai nezaudētu motivāciju turpināt nodarboties ar sportu, ir nepieciešams iztēloties, cik labi katrs no mums jutīsies, kad treniņš beigsies. Tomēr tā ir problēma, ar kuru daudzi netiek galā. Cilvēki gluži vienkārši neaizdomājas tik tālu. Vislabākais piemērs – cilvēks, kā jau ierasts, priekšroku parasti dod ieilgušām un neveiksmi nesošām romantiskām attiecībām, velk garumā ar lēmuma pieņemšanu izšķirties, jo baidās, ka šķiršanās būs ļoti sāpīga. Tā vietā viņš izvēlas būt depresīvs un gulšņāt mājās, nenovērtējot savu tuvāko cilvēku, draugu palīdzību, kas varētu kalpot kā tramplīns kaut kam labākam nākotnē.

Kādēļ tā? Lielu lomu šādā uzvedībā spēlē tā saucamais notikumu laiks jeb kādā secībā kādas emocijas vai fiziskas sajūtas mūs pārņem. Skaidrākā valodā runājot – kad mēs nodarbojamies ar sportu, sāpes iet roku rokā ar apmierinājuma sajūtu. Pirmā treniņa daļa vairumos gadījumu ir daudz nepatīkamāka nekā treniņa vidus un beigu fāze. Un šeit ir arī atbilde, salīdzinot sportošanu ar narkotiku lietošanu. Lietojot šīs postošās vielas, situācija ir pilnīgi pretēja: vispirms cilvēks izjūt kaifu, bet tikai pēc tam piemetās nepatīkamās sajūtas. Tādēļ cilvēks, kurš pēc dabas ir tāda būtne, kas vēlas gūt apmierinājumu tūlīt un tagad, daudz vieglāk padodas šādiem kārdinājumiem.

Pirms nodarbību sākuma cilvēkiem lika iztēloties, cik apmierināti viņi būs, kad treniņš būs beidzies. Neatkarīgi no tā, kādas smaguma pakāpes treniņš treniņš tika veikts, šie cilvēki pirms tā sākuma paredzēja daudz mazāku apmierinājuma sajūtas izpausmi nekā viņi to guva patiesībā.

Zinātnieki pieļauj, ka nepatīkamās sajūtas treniņa sākumā izraisa tā saucamo “tuvredzības” formu, kad cilvēks pievēršas tikai tam, kas ar viņu notiek sākotnēji – sāpēm un diskomfortu, un nedomā par turpinājumā sagaidāmo labsajūtas sajūtu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka tas ir vērojams dažāda veida treniņos, ieskaitot aerobiku, darbu ar svariem, jogu, pilates un nodarbības uz velotrenažiera. Salīdzinājumā ar narkotikām, kad cilvēks fokusējas tikai uz pirmreizējo apmierinājuma stāvokli un nepadomā par to, cik nepatīkamas būs turpmākās sekas.

Zinātnieki veica pētījumu, kurā piedalījās 40 sportojoši cilvēki, no kuriem 21 cilvēkam viņi lika iztēloties to labsajūtas sajūtu, ko viņi gūs, kad būs beiguši nodarbības sporta zālē, bet pēc tam zinātnieki pajautāja, kādas sajūtas patiesībā šos cilvēkus pārņēma pēc tam, kad viņi bija beiguši nodarbības zālē. Atlikušajiem 19 cilvēkiem bija vienkārši jāizstāsta savas pēctreniņu sajūtas. Kā jau tika iepriekš paredzēts, cilvēki, kuri iedomājās par gaidāmo labsajūtu vēl pirms treniņa, ievērojamā mērā iepriekš nebija novērtējuši šo vienreizējo sajūtu.

Citā eksperimentā 32 cilvēkiem pirms treniņa tika pastāstīts, ka viņus sagaida visai smagas un nepatīkamas nodarbības. Pirms nodarbību sākuma šiem cilvēkiem lika iztēloties, cik apmierināti viņi būs, kad treniņš būs beidzies. Neatkarīgi no tā, kādas smaguma pakāpes treniņš treniņš tika veikts, šie cilvēki pirms tā sākuma paredzēja daudz mazāku apmierinājuma sajūtas izpausmi nekā viņi to guva patiesībā.

Vispirms, jums ir jādomā tikai un vienīgi par to vienu vienīgo labsajūtu, kas gaidāma tad, kad pabeigsiet treniņu, tā vietā, lai domātu par ne tik patīkamajām sajūtām treniņa sākumā. Domājot tieši pēc šāda modeļa krietni palielinās iespējamība, ka jums vēl ilgi nezudīs motivācija turpināt savas gaitas treniņos

Divos papildus eksperimentos zinātnieki izpētīja veidus, kā izmainīt šo te mānīgo priekšnojautu par gaidāmo treniņu, lai paceltu motivāciju doties uz to. Vienā no tādiem 53 dalībniekiem lika izpildīt vingrinājumus tā, kā viņi to ierasti līdz šim ir darījuši un iztēloties, cik ļoti tas viņiem patīk, otrai cilvēku grupai bija jāsāk treniņš ar pašiem iemīļotākajiem vingrinājumiem, bet atlikušos, ne tik iecienītos, atstāt uz treniņa beigu daļu. Neapstrīdami, cilvēki no otras grupas izjuta daudz lielāku gandarījumu no treniņa par tiem, kas trenējas pēc savas ierastās rutīnas.

Pēdējā eksperimentā 154 cilvēki aizvadīja treniņu uz velotrenažiera. Viņiem tika dots uzdevums mīt pedāļus ar dažādu grūtības pakāpi. Pirmajai cilvēku grupai lika iztēloties apmierinājumu, kādu viņi gūs pēc treniņa, otrai grupai tas bija jādara pēc katra treniņa etapa. Pirmā grupa beigu rezultātā izrādījās daudz mazāk apmierināta kā otrā, kam tika gūts izskaidrojums. Cilvēki no otrās grupas nebija akcentējuši savu uzmanību uz sākuma smagāko etapu. Tāpat cilvēki no šīs grupas arī bija tie, kas pavēstīja, ka vēlas trenēties arī turpmāk.

Kā gan izmantot šo augstākminēto informāciju, lai nezaudētu motivāciju doties uz sporta zāli? Vispirms, jums ir jādomā tikai un vienīgi par to vienu vienīgo labsajūtu, kas gaidāma tad, kad pabeigsiet treniņu, tā vietā, lai domātu par ne tik patīkamajām sajūtām treniņa sākumā. Domājot tieši pēc šāda modeļa krietni palielinās iespējamība, ka jums vēl ilgi nezudīs motivācija turpināt savas gaitas treniņos. Tāpat, ja jūs sastādīsiet savu treniņu plānu tādā veidā, ka sākotnēji veiksiet savus iecienītākos vingrinājumus (iespēju robežās), arī tas, iespējams, kalpos jums par stabilu pamatu koncentrēties uz labām sajūtām.

Galu galā, jums ir iespēja izmainīt savu attieksmi pret sportu, domājot, ka sports – tās ir narkotikas, kuras lietojot, jūs jau no paša sākuma jutīsiet atvieglojumu, tajā pašā laikā turpinājumā sastopoties ar vēl patīkamākām izjūtām. Pamēģiniet šos ieteikumus un motivācijas problēmas doties uz treniņu būs izgaisušas!